VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20140817

Ponto de Vista ida ba Re-struturasaun Postura Estrutura V Governu Konstitusional

Husi Augusto S. Barreto*

Ita rona hosi ibun ba ibun no fó sai husi media sosial hanesan televizaun no jornal katak presiza iha remodelasaun ka restruturasaun ba Governu Bloku Koligasaun ka V Governu Konstitutional (2012-2017) hodi hamenus númeru Ministru, Vise Ministru no Sekretariu Estadu sira ne’ebé konsidera barak liu. Hanesan ita hotu hatene katak oras ne’e Governu Bloku Koligasaun kompostu hosi 55 membru governu (Ministru, Vice Ministru, no Sekretariu Estadu barak).

Kestaun kona-ba postura estrutura governu ne’ebé bo’ot la’os buat foun ida. Kestaun ida ne’e hetan observasaun hosi ema barak maibe la sai hanesan preokupasaun bo’ot. Antes ne’e eis PM Mari Alkitiri fó deklara ona katak governu ne’ebé bo’ot demais la efikasia no la iha kapasidade atu halo planeamentu ho rasionalidade no objetividade (JN Diário, 27 Janeiru 2014, p.1: Governu Bo’ot Demais Ladun Efikasia). Foin lalais fó sai hosi jornal Suara Timor Lorosae (2 Agostu 2014, p.1) katak CNRT hakarak remodela Governu. CNRT rekuñese katak membru governu barak liu, tan ne’e todan iha planeamentu. Nune’e tempu to’o ona atu halo remodelasaun ba membru governu. Tuir Deputadu Bankada CNRT atual Vise Prezidente Parlementu Nasional Aderito Hugo, kuandu akontese re-estrutura, remodelasaun signifika sei aumenta ou hamenus membru governu ne’ebé iha kompetensia Primeiru Ministru ninian. CNRT rasik haree governasaun ho 55 membru governu ne’e todan hodi fo impaktu ba liña koordenaaun, liña ministerial, planeamentu ba orsamentu, ezekusaun orsamentu. Vise Parlementu Nasional ne’e hatutan tan katak membru governu ne’ebé bo’ot halo koordenasaun ho monitorizasaun todan teb-tebes. Rezultadu tinan rua governasaun bloku ninia kestaun bo’ot mak koordenasaun in-terministerial no intra-ministerial. Purtantu ita iha redusaun tenke signifikante katak 55 todan tenke hatun ba kaman ida substansia bele 30 se radikal liu 55, tanba iha kargu balun ne’ebé la podia iha komesa kedas Ministru, Vice Ministru ho Sekretariu Estadu sira. Nune’e mós PM Xanana Gusmão nuudar presidente Partidu CNRT deklara katak sei halo tranzisaun ba remodelasaun Governu. PM Xanana mós hanoin katak presiza halakon burokrasia tamba impede ezekusaun orsamentu jeral (JNDiário, 8 Agostu 2014, p1: Birokrasia Impede Ezekusaun OJE). 

 
Ita sei la hakfodak bainhira Ministériu ida lakon no ida sei mosu fali mai. Ezemplu iha IV Governu Konstitusional, Gabinete Vise Primeiru Ministru ba Assuntu Governasaun ne’ebé importante atu apoiu Primeiru Ministru halakon iha dalan klaran antes to’o iha rohan tinan lima termu IV Governu Konstitusional nian. Sekretariu Estadu Dezenvolvimentu Rural ne’ebé hosik hela de’it no la kontinua, no ida fali mak halakon tiha Ministériu Ekonomia iha wainhira forma V Governu Konstitusional.  

Ita la hatene loloos karik sei iha restruturasaun ka remodelasaun hanesan temin iha leten. Ida ne’e hein desizaun hosi Primeiru Ministru Xanana tamba kompentensia ka direitu prerogative PM nian no konkordansia polítika hosi Partidu Polítiku hirak iha bloku koligasaun. Sambil ita hein, no karik restruturasaun/remodelasaun ida ne’e akontese duni maka liu hosi oportunidade ida ne’e hakerek na’in hakarak hato’o pontu de vista, opiniaun ka sujestaun ruma hanesan hirak tuir mai.

Dahuluk, forma estrutura governu tenke bazeia ba ispíritu artigu 137 Konstituisaun RDTL 2002 kona-ba Prinsipiu Jerál Administrasaun Públiku nian ne’ebé hateten katak administrasaun públiku nia estrutura iha dalan ida atu sees husi burokratizasaun, buka dada besik populasaun sira-nia serbisu no ka’er metin interese partisipasaun nian iha nia jestaun efetivu. Sees hosi burokratizasaun signifika atu halo administrasaun públiku labele bokur ten, la bele iha ministériu barak ho estrutura ida piramida liu hodi hamosu prosesu jestaun administrasaun estadu burokrátiku liu, meja barak, potensia ba korupsaun, no la efekiz no efisiente. Prátika governasaun durante ne’e seidauk kumpri didi’ak prinsipiu jeral administrasaun ne’e. Mosu lamentasoens no preokupasaun kona-ba Ezekusaun Orsamentu Jeral Estadu (OJE) kada tinan la’o hakdasak tamba burokrasia governu. Ezemplu, Orsamentu Jeral Estadu 2014 ho montante dollar Amerika Billaun ida liu ne’e ezekusaun seidauk to’o 50%, tan ne’e PM Xanana Gusmão deside ona atu halakon burokrasia iha governu atu nune’e labele impede ezekusaun OJE (JN Diário, 8 Agostu 2014, p1: Birokrasia Impede Ezekusaun OJE).  

Daruak, kriasaun ministériu foun tenke bazeia ba nesesidade no volume servisu ne’ebé realístiku, la’os tamba buat seluk tan. Populasaun Timor-Leste tokon ida liu no barak liu hela no moris iha area rurais kontradiz ho númeru Ministériu no Sekretariu Estadu ne’ebé barak no seidauk konsege realiza povu nia mehi ba moris di’ak. Talvez presiza iha analiz ida klean atu korela entre total estrutura governu ho total populasaun Timor-Leste. Kompozisaun estrutura governu tuir matenek na’in balu bele fahe ba kategoria tolu mak Primer, Sekunder, no Tersier. Ministériu sira ne’ebé tama iha kategoria Primer mak sira ne’ebé temin iha Konstituisaun no tuir tradisaun tenke iha. Ezemplu hanesan Ministériu Negosiu Estranjeiru, Ministériu Defeza, Ministériu Finansas, Ministériu Interior. Ezistensia Ministériu hirak ne’e importante tebes ba nasaun tamba ne’e tenke estabelese duni. Tuir fali mak ministériu hirak tama iha kategoria Sekunder hanesan ministériu hirak ne’ebé ladun iha influensia ba andamentu governasaun. Karik iha bele ajuda governu, karik la iha, governu sei bele nafatin la’o, ezemplu kazu halakon Gabinete Vice Primeiru Ministru Assuntu Governasaun no kazu Ministériu Ekonomia temin tiha ona iha leten. Maski instituisaun refere lakon maibe la fó impaktu negativu no la impede prosesu governasaun. Ikus liu sira ne’ebé tama iha parte Tersier mak Ministériu liuliu Sekretariu Estadu hirak ne’ebé la nesesariu tenke iha. Ita nota durante ne’e katak iha Sekretariu Estadu balun ne’ebé sira nia kna’ar bele hala’o hosi Director Jeral ka Director Nasional ida. Hosi esperiénsia hirak ne’e hatudu katak hamenus Ministériu ka Sekretariu Estadu ne’e buat normal ida, sei la fo ameasa ruma ba prosesu governasaun no bele kontribui ba efikasia no efisiensia dezempenamentu governu nian iha sira nia atendementu ba públiku.

Postura estrutura governasaun ne’ebé refleta espíritu Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasional (PEDN 2011-2030)

Interesante tebes ita haree opsaun Postura Estrutura Governu versaun Señor Mario Viegas Carrascalão nian ne’ebé fó sai iha Jornal Timor Post 04 Agostu 2014, p.1: Carrascalão Sujere Postura Strutura Governu. La dok hosi opsaun ida ne’e, liu hosi hakerek ida ne’e hakerek na’in mos hakarak hato’o opsaun postura estrutura seluk ida ne’ebé liga kedas ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED 2011-2030). Hakerek na’in aumenta lia-fuan Nasionál (PEDN), ema balun dehan Planu Dezenvolvimentu Nasional (PDN). Hanesan ita hatene katak atu implementa PEDN ne’e Governu estabelese ona Estrutura Governasaun ba Mekanizmu Koordenasaun Polítika Dezenvolvimentu (Governance Structure of Development Policy Coordination Mechanism) ne’ebé fahe ba Social Strategic Sector, Economic Strategic Sector, Infrastructure Development Strategic Sector, no Governance/Institutional Development Strategic Sector. Hanoin tuir sistema ida ne’e mak remodelasaun ba estrutura foun Governu ida mai ne’e bele hamosu Ministériu Koordenador na’in haat ne’ebé iha ligasaun direta ba PM. Ministériu Koordenador ba assuntu Social Strategic Sector ne’ebé koordena Ministériu sira seluk hanesan Ministériu Solidaridade Sosial, Ministériu Edukasaun, Ministériu Saúde, Sekretáriu Estadu Joventude. Ministériu Koordenador ba assuntu Economic Strategic Sector koordena servisu Ministériu Finansas, Ministériu Ekonomia Komersiu, Industria no Ambiente, Ministériu Agrikultura, Ministériu Turizmu, no Ministériu Petroliu no Rekursu Naturais (tuir prioridade maior tolu iha PEDN: setor minarai, setor agrikultura no setor turizmu). Ministériu Koordenador ba assuntu Infrastructure Development Strategic Sector ne’ebé koordena servisu Ministériu Obras Públiku no Telekomunikasaun, (inklui Estradas no Pontes, Água no Saneamento, Electricidade, Portos Marítimos, Aeroportos, Telecomunicações, Urbanizasaun). Ministériu Koordenador ba assuntu Governasaun no Dezenvolvimentu Institusional ne’ebé sei koordena Ministériu Jestaun Setór Públiku no Boa Governasaun ka nafatin Ministériu Estatal (inklui governu lokal), Ministériu Justisa (inklui assuntu rai), Ministériu Defeza no Seguransa (inklui FFDTL, PNTL, Dizastre Naturais, Bombeirus), no Ministériu Negosiu Estranjeiru (inklui CPLP no ASEAN). Karik sei falta ministériu ruma bele inkaisa iha Ministériu Koordenador haat nia okos. Nune’e mós presiza hamosu Ministériu ida ba assuntu Planeamentu Nasionál/Xeve ba Ajênsia Planeamentu Ekonómiku no Investimentu. Ajênsia Planenamentu ne’e hahuu kedas uluk rekomenda iha Planu Dezenvolvimentu Nasional 2002-2007, no temin tan ona iha PEDN 2011-2030 maibé to’o agora seidauk estabelese. Durante ne’e ita hasoru problema no dizafiu barak iha aspetu planeamentu, koordenasaun, monitorizasaun no avaliasaun ba implementasaun Planu Asaun Annual hosi ministériu hirak iha. Situasaun hanesan ne’e defisil atu realiza metas hirak hatuur ona iha PEDN. Kestaun ne’e sai ona preokupasaun ne’ebé mosu iha Reuniaun Parseriu Dezenvolvimentu iha loron 25-26 Jullu 2014 katak planu estratejia ne’ebé durante ne’e tinan tolu resin ne’e implementa la’o la tuir ona matriz PED 2011-2030 ne’ebé trasa tiha ona. Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão rasik rekoñese matriz ba PED nian ne’ebé iha tuir Deklarasaun Dili tinan 2011 oras ne’e seidauk bele haree nia progresu tanba falta koordenasaun (Business Timor 04-10 Agostu 2014, p4: Reuniaun Parseiru Dezenvolvimentu: Governu Rekoñese PED Falta Koordenasaun). Bazeia ba realidade ida ne’e mak  to’o ona tempu atu Ajênsia ne’e transforma ba Ministeriu Planeamentu hodi akumula Timor-oan matenek na’in sira ho esperiénsia hosi setór hotuhotu atu ajuda governu tau matan no asegura koordenasaun, harmonizasaun, sinkronizasaun ba implementasaun no realizasaun alvu/target PEDN 2011-2030 ne’ebé hatuur ona iha Matriz Setor Estratejia PEDN. Kestaun no preokupasaun kona-ba planeamentu mai mós hosi setór privadu sira. Ezemplu, Presidente Consorsiu Nacional (CNT) Señor Jorge Serano ne’ebé preokupa tebes ho PEDN ne’ebé oras ne’e la’o ladun di’ak tamba ne’e nia husu ba governu no setor privadu atu halo tratamentu ne’ebé di’ak. Tuir Jorge Serano katak tanba laiha tratamentu ne’ebé di’ak ba planu estratejia dezenvolvimentu nasionál ne’e mak durante ne’e ema hotu hakilar dehan setor privadu ho governu mak sala, no orsamentu malgastu tan buat sira ne’e. Ita tenke halo tratamentu ida di’ak hosi planu estratéjiku nasionál ne’ebé mak trasa tiha ona (Timor Post, 8 Agostu 2014, p.11: CNT Preokupa ho PDN). Purtantu hamosu Ministériu ida ba assuntu Planeamentu Nasionál ne’e importante no urjenti ona. Opsaun ba postura estrutura ida ne’e iha fleksibilidade no bele rezulta membru governu hamutuk mais ou menus tolu nulu resin lima (33) kompostu hosi PM, Vice PM rua (2), Ministru Koordenador haat (4), Ministru sanulu resin tolu (13), Vice Ministru sanulu resin (13), no bele aumenta tan ho Sekretariu Estadu balun tuir nesesidades. 

Postura estrutura ida hanesan ne’e sei la burokrátiku liu, maibé natoon, tau importansia ba nesesidade no volume servisu liuliu atu asegura realizasaun PEDN ne’ebé refleta povu nia mehi, aspirasaun, no hakarak ne’ebé atu mosu iha tinan 2030 oin mai. Atu realiza mehi, aspirasaun no hakarak, la’os hein tinan lima, sanulu ka ruanulu oin mai, tenke hahuu agora ona liu hosi afirmasaun ne’ebé refleta iha postura estrutura governusaun ba tinan hirak oin mai. Maun Bo’ot no PM Xanana Gusmão estabelese no monta ona iha fatin PEDN 2011-2030, tuir mai tenke monta mós sistema no estrutura ne’ebé bele asegura no garante mehi no aspirasaun povu nian bele realiza ona tuir faze dezenvolvimentu kurtu praju, mediu praju no longu praju estabelese ona iha PEDN ne’e.  

Postura estrutura governasaun ne’ebé reforsa servisu tékniku no reforsa governu lokal liu hosi implementasaun Polítika Pre-Deskonsentrasaun.

Re-estruturasaun ka remodelasaun ba postu Ministériu no Sekretariu Estadu sira iha tempu oin mai importante tebes atu bele fó liu kompetensia bo’ot ba funsionáriu tékniku sira atu halo servisu tékniku. Ohin loron ita nota katak Ministériu sira hamosu tan Diresaun Jeral barak. Servisu sira hirak agora hala’o hosi Sekretariu Estadu balun bele transfere ba iha Diresaun Jeral ho ninia Diresaun Nasional balun ne’ebé foku liu ba servisu tékniku duke polítika. Nune’e mós redusaun ka eliminasaun ba estrutura Ministériu no Sekretariu Estadu tenke liga ona ba planu Governu nian atu implementa Polítika Desentralizasaun ne’eb’e hahuu ho Polítika Pre-deskonsentrasaun. Hamenus estrutura Ministériu no Sekretariu Estadu alein bele fó liu kompetensia ba Diresaun Tékniku sira iha nivel sentral, iha sorin seluk,  bele reforsa kompetensia hirak tuir Polítika Pre-deskonsentrasaun ne’ebé sei delega ba distritu sira. Ita haree iha Polítika Pre-deskonsentrasaun, kompetensia barak mak sei hatuun ba distritu sira. Ministériu balun mós iha ona planu atu reduz funsionáriu iha nasionál ba distritu. Maski Polítika refere seidauk la’o maibe bele antisipa ona. Signifika katak planu, programa, atividade barak liu sei demenui iha governu sentral ne’ebé rezulta hamenus burokrasia tamba ne’e la presiza ona Ministériu apalagi Sekretariu Estadu barak-barak iha governu sentral Dili. 

Postura estrutura governu hanesan temin iha leten foin iha baze fundamentu, iha korelasaun, aliñamentu, no kompatibel duni ho PEDN 2011-2030. Ida ne’e bele halo kaman servisu PM nian no  hatudu jestaun estadu nian ba dezenvolvimentu nasionál bom orientadu, mais etruturadu, sistemátiku, koerente, realístiku, responde ba nesesidade públiku ho lalais, dinamiku, efikaz no efisiente, no responsabilidade hodi realiza alvu ka target hirak ne’ebé hatuur ona iha PEDN 2011-2030. ITA HEIN………..

*Hela iha Dili, email: augustosbarreto2010@gmail.com

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.